Zinātne

• 11.05.2020.



Kādēļ vienā brīdī bezatbildīgi ņemam kredītus, bet citā brīdī esam gatavi nesāt sejas maskas, kuras it kā pat nepalīdz? Kāpēc tā notiek, kas mums liek tā rīkoties? Mūsu rīcību nosaka smadzenes - visi lēmumi rodas smadzenēs. Protams, mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, notikumiem sabiedrībā. Lai labāk izprastu cilvēku rīcību, ir svarīgi saprast smadzeņu reakciju - kā tās atšķiras un kas veido dažādos viedokļus sabiedrībā, un kādēļ dažādās situācijās vieni viedokļi uzvar pār citiem.

Sākumā atkāpe par vērtību sistēmas evolūciju un ceļu, kur tas mūs aizvedis. “Miera” periodā - mūsdienu zinātniskajā progresā, sociālajā sistēmā un ekonomiskajā izaugsmē cilvēki jūtas droši un var atļauties ignorēt pamat lietas, jo kopējā “attīstības straume” ar to tiek galā. Piemēram, vakcinācija pret bakām, „... pff… priekš kam, kur tās ir, tās ir izzudušas, nav jāvakcinējas!” Bet pagājušajā gadā, Igaunijā palielinoties viesstrādniekiem no Ukrainas, palielinājās saslimstība ar bakām. Pētot šī notikuma avotus un izplatības iemeslus, atklājās, ka vakcinēto iedzīvotāju procents bija pa pēdējiem gadiem samazinājies par ~ 5% un rezultātā tos arī sasniedza bakas, un rezultātā ar bakām slimojošo skaits četrkāršojās (protams, ne pandēmijas līmenī, no 2-3 slimniekiem uz nepilniem desmit). Jautājums: kādēļ tās parādījās līdz ar viesstrādniekiem? Tādēļ, ka Ukrainā bērnu vakcinēšanās procents ir dramatiski zems uz kopējā pasaules fona.



Šādā stabilā vidē cilvēkiem veidojas kopējā eiforija par leiputriju, vispārēja drošības un personiskās izvēles sajūta, kas rada pārdrošību, jo esam pietiekami informēti par visu un pārliecībām bagāti, kā rezultātā gūstam drosmi ignorēt virkni lietas un katrs var darīt pēc savas vēlēšanās - vadīties pēc sajūtām. Kas veido šo eiforiju? Mums taču iet ne visai labi - ceļi sliktāki kā Lietuvā, IKP zemāks kā Igaunijā. Atslēga slēpjas nedaudz citā faktorā, ko mēs nenovērtējam un nepamanām. Kādēļ mums iet daudz labāk , kā piem.,  bēdīgi piesauktajai Ukrainai, kas reizē ar mums nonāca brīvā tirgus ekonomikā un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem. Vēl pirms 20 gadiem mēs vēl nevarējām sapņot par savu mājokli, 1999. gadā pēc Latvijas bankas datiem redzams, ka banku kredītu procentu likmes nokrita no 15,5% uz 12% gadā, pirmā iemaksa bija vismaz 50%. Mūsdienās situācijā pilnīgi pretēja, kad nekustamo īpašumu kredītus “met pakaļ”.

„Šādā stabilā vidē cilvēkiem veidojas kopējā eiforija par leiputriju, vispārēja drošības un personiskās izvēles sajūta, kas rada pārdrošību”

Līdzīgi piemēri ir ar sociālām garantijām, vidējo algu u.t.t.. Kopumā mūsu dzīve ir kļuvusi prognozējamāka un drošāka pret negatīviem pavērsieniem, un tas, protams, kalpo par pamatu tvert dzīvi vieglāk un nerūpēties par virkni pamatlietām, līdz pat tam, ka ignorēt vienu vai otru lietu, kas mūsdienu apstākļos vairs nešķiet būtiska.

Šāda cilvēku rīcība nereti tiek norakstīta uz jaunāko paaudzi, bet patiesībā tā ir kopējā sabiedrības domāšanas tendence. Pēdējos gados pētot Mileniāļu fenomenu, nākas secināt, ka tas tiešā mērā saistās ar pieaugošo labklājību, drošību, brīvību un kopējo attīstības līmeni. Lai arī mums šodien šķiet, ka Mileniāļi ir kaut kas jauns – nē! Tas ir tas pats gadsimtiem senais paaudžu dažādais skatījums uz lietu kārtību - paaudžu konflikts. Tas bijis vienmēr, jau Senajā Romā Platona mācekļi sūdzējās, ka jaunā paaudze nerespektē vecāko domas, atļaujas nepiecelties kājās, tiem ienākot telpā utt. Mūsdienās paaudžu konfliktu izjūtam asāk, īsākā laika posmā, jo starp paaudzēm ienāk tehnoloģijas, kas šīs atšķirības padara izteiktākas. Paaudzēm parādās dažādas dzīves telpas – jaunā paaudze no dzimšanas ir tehnoloģiju skrejceļā, kamēr vecākā paaudze to tikai apgūst. Pretēji tam, kā līdz šim ir bijis - jo agrāk jaunajiem bija jāmācās veco gudrības, šodien jaunieši apzinās, ka viņi lieliski var iztikt bez vecās pasaules, tās gudrībām un padomiem. Vai patiešām var iztikt - tas ir 20`o gadu pārbaudījums, ka nekas nekur nepazūd un no nekā nekas nerodas.

Atgriežoties pie cilvēku uztveres dažādības un lēmumu pieņemšanas līkločiem - personību raksturo smadzeņu bio-struktūra, kas cilvēkam izveidojas līdz pilngadībai un pēc tam paliek nemainīga visa mūža garumā. Apskatot cilvēku smadzeņu pilno funkcionālo uzbūvi, personības smadzeņu bio-struktūru nosaka 3 galveno smadzeņu centru savstarpējā mijiedarbība: Smadzeņu stumbrs, Limbiskā sistēma un Neokorteks.

Lai vienkāršāk izskaidrotu smadzeņu darbību dažādās vidēs, apskatīsimies, kā katrs no šiem smadzeņu centriem liek rīkoties noteiktās situācijās, par bāzi ņemot divas atšķirīgas vides:

„Neokorteks ir jaudīgais cilvēka procesors, kas var izdomāt visu (tikai tas prasa laiku) un priekšroka tiek dota konceptiem, teorijām un individuālajam darbam, nevis kolektīvai lēmumu pieņemšanai un viedokļu saskaņošanai”

Neokorteks personībai iedod lielākas rūpes par faktiem, visu risku un scenāriju izsvēršanu, bet sekundāru lomu piešķir cilvēciskajam faktoram un jūtām. Tas ir jaudīgais cilvēka procesors, kas var izdomāt visu (tikai tas prasa laiku) un priekšroka tiek dota konceptiem, teorijām un individuālajam darbam, nevis kolektīvai lēmumu pieņemšanai un viedokļu saskaņošanai.

„Bailes ir būtiskākais, kas liek cilvēkiem rīkoties. Cilvēki par visu visvairāk baidās pazaudēt - tas ir spēcīgākais motivators pasaulē. Tikai pēc tam seko ieguvums, ietaupījums, labums”

Limbiskā sistēma, ko es vieglākai uztverei raksturošu ar sarkano krāsu, personībai iedod dinamiku un emocionālu dzīves garšu. 

Smadzeņu stumbrs, viens no senākajiem smadzeņu centriem, ir cilvēces kopā pastāvēšanas stūrakmens, kādēļ arī cilvēki turas kopā un dzīvo lielās grupās. Šī ir cilvēku ģenētiskā instinktu un intuīcijas bibliotēka, nereti tās tiek sauktas par dziļajām smadzenēm.

„Kopējā rīcība COVID apkarošanai ir diezgan pragmatiska – Neokorteksam raksturīgajā veidā”

Apkopojot šo, varam izvērtēt, kā attīstījās 2008. gada krīze. Kādēļ cilvēki deva priekšroku Dombrovska pareizajiem, bet necilvēciskajiem lēmumiem. Cilvēki sekoja šiem lēmumiem, jo krīze iesita pamatīgi. Apskatot šobrīd pandēmijas gaitu, tad kopējā rīcība COVID apkarošanai ir diezgan pragmatiska un komentāri arī no Limbiskās sistēmas nāk “Maskas nepalīdz, priekš kam maskas”, “Sporta laukumi aizvērti, lielveikali vaļā”, “Mēs sevi dzenam ekonomiskajā kapā” u.tml. -  tādi paši, kā Dombrovska gadījumā. Cilvēki apzinās, ka retorisks jautājums nav arguments, jo tas nepiedāvā risinājumu, tas rada tikai šaubas.

• 27.03.2020. Raksts portālā Dienas Bizness HUB par STRUCTOGRAM^®.

Lasiet pilnu rakstu: Dienas Bizness HUB

• Video par Structogram: Gūsti panākumus ar cilvēkiem – biznesa cilvēciskā puse
  

90 sekundes ievada.

Rolf W Schirm, Juergen Schoemen:

Evolution of Personality - The Basics of Biostructural Analysis,

2. pārskaitītais un paplašinātais izdevums

164 lpp, € 29 (plus PVN + piegādes izmaksas)

ISBN 978-3-9522594-2-X